Pastāsti Citiem!

AddThis Social Bookmark Button

Ienākt



Sporta psiholoģija E-pasts

Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēka psihi un tās attīstības likumsakarības sportā. Tehnika tiek piemērota konkrēti sev savām individuālajām īpatnībām, anatomiskai uzbūvei, spējām u. c. Tā veidojas nelielas atšķirības tehniskajā izpildījumā, ko sauc par tehnikas individualizāciju. Kustību precizitāte ,stabilitāte un efektivitāte ir atkarīga no psihisko procesu un funkciju attīstības līmeņa: psiho motorikas, uztveres, atmiņas, domāšanas, uzmanības. Tehnikas pamatā ir mērķtiecīga šo procesu un funkciju pilnveidošana. Uzmanības, atmiņas un domāšanas nozīme sportā. Uzmanībai ir sevišķa vieta cilvēka psihē. Sportā liela nozīme ir uzmanības koncentrācijai. Raksturojot neuzmanību ,tās pamatā ir divi dažādi cēloņi:

1. uzmanība, kura pārāk ātri virzās no viena objekta uz citu,

2. neuzmanība ,kas ir kā sekas spēcīgai uzmanības koncentrācijai.

No atmiņu veidiem tehniskās sagatavošanas procesā svarīgākā ir kustību atmiņa, kuras pamatā ir pagātnes pieredze, kas sevī ietver realizētās kustības. Domāšana palīdz izprast darbības būtību un konstatēt neveiksmju cēloņus, kā arī to pārvarēšanas ceļus. Domāšana nepieciešama, lai meklētu iespējas individualizēt sporta tehniku. Kustību priekšstatiem ir interesanta īpatnība: ja jūs domājat par kādu kustību, jūs to nemanot, nejauši izpildāt.


Kustību iemaņu apgūšanu traucē :

Nepietiekama fiziskā sagatavotība
Nepietiekams individuālās tehnikas līmenis.
Fiziskais nogurums.
Pārtrenēšanās.
Neprasme koncentrēties.
Emocionālie pārdzīvojumi.
Nepietiekamas slodzes.

Sportistu psiholoģiskā sagatavošana sacensībām.

Vispārējā psiholoģiskā sagatavošana.
Psiholoģiskā sagatavošana konkrētām sacensībām.
Tiešā psiholoģiskā sagatavošana startam.

Nelabvēlīgi iekšējie psiholoģiskie noskaņojumi var būt ļoti dažādi:

Pašpārliecinātība, bailes no zaudējuma, uzspiestā doma.
Psihiskās gatavības stāvokli raksturo: pārliecība, cenšanās aktīvi cīnīties līdz galam ,optimāls emocionālais stāvoklis ,spēja nepakļauties ārējiem un iekšējiem faktoriem, prasme pārvarēt grūtības.

Pirms starta novērojami dažādi psiholoģiskie stāvokļi : pirmsstarta drudzis, apātija un gatavības stāvoklis.

Pirmsstarta drudzis ir saistīts ar lielu uzbudinājuma procesu smadzenēs.

Pirmsstarta apātijai raksturīga vienaldzība , lēna reakcija, kavēšanās .

Gatavības stāvoklis-līdzsvarots uzbudinājums.

Nelabvēlīgo pirmsstarta stāvokļu regulēšana.

Liela nozīme ir pašiedvesmai- prasmei loģiski pamatot izvirzītos mērķus, apzināt , ka problēmu var atrisināt.
Vizualizācija - radīt patīkamus tēlus, situācijas ,domas.
Ieteicams dienu pirms sacensībām atpūsties, piedalīties citos pasākumos u. t. t.